Ignorējot nozares iebildumus, turpina virzīt ieceri par atteikšanos no tērauda armatūras kvalitātes kontroles

Ignorējot nozares ekspertu kategoriskos iebildumus, Ekonomikas ministrijā (EM) teju slepus tiek virzīti pretrunīgi likuma grozījumi, paredzot atteikties no nacionālā regulējuma stiegrojuma tēraudam jeb no valsts kontroles pār tērauda armatūras kvalitāti. Iecerei īstenojoties, Latvija kļūs par vienīgo Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti, kurā šie materiāli nebūs pakļauti normatīvajos aktos noteiktajai obligātajai kvalitātes atbilstības novērtēšanai. Tādejādi tiks pieļauts, ka celtniecībā izmanto arī apšaubāmas kvalitātes un nesertificētu ražotāju armatūras stiegras, par kuru izturību un drošību garantijas nav, - norāda Tehnisko Ekspertu Asociācijas (TEA) eksperti.

Aktualizējot riskus, ar kuriem Latvijai nāksies saskarties, atsakoties no esošā tērauda armatūras stiegru kvalitātes kontroles mehānisma, vadošie nozares eksperti aprīlī aicināja EM un Patērētāju tiesību aizsardzības centru (PTAC) rūpīgi izvērtēt plānoto grozījumu projektu un tā lietderību. Lai gan EM ar speciālistu viedokli ir iepazinusies, līdz šim tas nav ticis ņemts vērā un bez iesaistīto pušu dalības diskrēti izstrādāto projektu grozījumiem likumā par “Būvizstrādājumu tirgus uzraudzības kārtību” jau tuvākajā laikā plānots izsludināt valsts sekretāru sanāksmē.

 “Pašlaik nozarē valda satraukums, jo mērķtiecīgi pieņemšanai tiek virzīti likuma grozījumi, kas acīmredzami ir neprasmīgi izstrādāti, turklāt balstoties uz nepilnīgu un vienpusēju informāciju. Par to uzskatāmi liecina virkne maldīgu apgalvojumu, kas iestrādāti saturā. Piemēram, grozījumu anotācijā, argumentējot nepieciešamību atteikties no līdzšinējās kārtības, minēts, ka citu valstu ražotāji stiegrojuma tēraudam pievienotajos dokumentos norāda tās pašas īpašības, ko prasa deklarēt standarts LVS 191-1. Diemžēl projekta radītāji nav ņēmuši vērā faktu, ka, neskatoties uz vienādām stiegrojuma tērauda īpašībām, to testēšanas nosacījumi no valsts uz valsti atšķiras. Līdz ar to arī šādu testu rezultāti nav savietojami un nevar tikt izmantoti kā universāls apliecinājums materiāla kvalitātei,” skaidro Jeļena Pēkale, Tehnisko Ekspertu Asociācijas valdes priekšsēdētāja.

Pašlaik spēkā esošie MK noteikumi paredz, ka tērauda armatūras kvalitāte tiek novērtēta atbilstoši Latvijas nacionālā standarta (LVS) prasībām. Saskaņā ar standartā minēto, Latvijā būvniecībā var izmantot tikai tādu tērauda armatūru, kuras kvalitāti apliecina Latvijā akreditētas sertificēšanas institūcijas izdots sertifikāts un deklarācija vai akreditētas laboratorijas izsniegts testēšanas pārskats un piegādes partijas atbilstības deklarācija. Plānotie grozījumi paredz, ka Latvijā būvniecībā turpmāk varēs izmantot arī tādas armatūras stiegras, kas atbilst vismaz vienam Eiropas Ekonomikas zonas  (EEZ) dalībvalsts nacionālajam standartam un minimālajām prasībām. Tādejādi Latvijas tirgū varēs nonākt arī tādi materiāli, kuru ražotāji var nebūt sertificēti, un kuru kvalitāti apliecina vien ražotāja vai piegādātāja izziņa.

 “Iepazīstoties ar grozījumu saturu, rodas iespaids, ka tā autoriem svarīgākais ir jebkādu armatūrai pievienotu dokumentu formāla esamība, nevis faktiska šī izstrādājuma kvalitātes kontrole valstī, kas ir neiedomājams absurds. Nav pieņemami, ka kvalitātes novērtēšana varētu notikt, vien pamatojoties uz jebkurā pasaules valstī esoša ražotāja izsniegtu formālu apliecinājumu par produkta atbilstību kādas EEZ dalībvalsts nacionālajam standartam, jo tas Latvijai nedod nekādas praktiskas kontroles iespējas. Tas nozīmē, ka būvmateriālu tirgū neierobežoti nonāks atšķirīgas kvalitātes produkti, kas secīgi tiks izmantoti arī ēku būvniecībā, bet par kuru atbilstību drošības prasībām garantijas nebūs. Tādēļ nav skaidrs, kāpēc tik mērķtiecīgi pieņemšanai Ministru kabinetā tiek virzīti grozījumi, kas nepārprotami ir pretrunā ar Latvijas valsts un tā iedzīvotāju interesēm, proti – drošu dzīves vidi,” aicinot likumprojekta grozījumu autorus kritiski izvērtēt tā saturu un iesaistīt jomas speciālistus tā izstrādē, teic Tehnisko Ekspertu Asociācijas valdes priekšsēdētāja.

Lapa izveidota: 20 jūn 2017