Darba drošības instrukciju nozīme uzņēmuma darbā

Pēc Valsts darba inspekcijas datiem 2011. gadā visbiežāk nelaimes gadījumu cēloņi darbā ir bijuši darba drošības noteikumu pārkāpšana vai instrukciju neievērošana, kā arī neapmierinoša darbinieku instruktāža un apmācība, kopā veidojot 41% no visiem notikušajiem nelaimes gadījumiem.

Mūsdienās ar darba drošību jau sen vairs nesaprot tikai tiešu dzīvības un veselības apdraudējumu novēršanu. Ir aprēķināts, ka negadījumi darba vietās un darbinieku prombūtne slimības gadījumā izmaksā daudz vairāk kā efektīvi preventīvie pasākumi. Galvenokārt, darba drošība būtu jāuztver kā menedžmenta sastāvdaļa, lai radītu ideālus darba apstākļus, kuros darbinieki var regulāri uzlabot savu sniegumu. Uzņēmuma panākumi iet roku rokā ar drošu un pozitīvu darba vidi, jo tikai veseli un motivēti darbinieki spēj sniegt visaugstākos darba rezultātus.

Nereti tieši kadru mainība palielina darba negadījumu riskus, jo darbiniekiem trūkst pieredzes un precīzu instrukciju jauno pienākumu veikšanai. Tādēļ ir svarīgi rūpēties par adekvātu darbinieku izglītošanu un instruēšanu. Turklāt būtiski ir pārliecināties, vai darbinieku instruēšana tiešām ir bijusi efektīva, jo ne vienmēr formāli veikta iepazīstināšana sniedz vēlamo rezultātu, ja darbiniekiem trūkst praktiskās pieredzes vai arī informācija tikusi pasniegta tādā formā, ka nav bijis iespējams to iegaumēt.

Biežākās kļūdas instruēšanas procesā:

1) Instrukcijas norādes ar saitēm, kur izlasīt informāciju, izsūta uz e-pastiem, ievieto uzņēmuma mājas lapā. Pēc zināma laika darba drošības speciālists apstaigā darbiniekus un savāc parakstus par to, ka viņi it kā ir iepazinušies ar materiāliem.
Risks: darbinieki neizlasa dokumentus, vai arī izlasa, bet neuztver un neizprot saturu.

2) Darba aizsardzības speciālists tikai lūdz darbiniekus parakstīties, taču instruktāža nav notikusi.
Risks: darbiniekiem nav ne mazākās nojausmas, par ko viņi ir parakstījušies, tātad – trūkst būtiskas informācijas, kā uzvesties darba vietā.

3) Darba vietā visiem darbiniekiem nolasa darba drošības instrukcijas, vai arī lūdz tās izlasīt pašiem un uzreiz parakstīties.
Risks: darbinieki klausās vai lasa mehāniski, vēlāk neko neatceras.

Daļēji pareizs instruktāžas process:

Klātienes nodarbība, kurā darbiniekiem lekcijas veidā stāsta, rāda attēlus, filmas, plakātus un prezentācijas par darba drošību. Pēc nodarbības kopīgi pārrunā radušos jautājumus un neskaidrības.
Risks: mazāk aktīvie darbinieki var kautrēties uzdot jautājumus, tādējādi neizprotot kādus būtiskus aspektus. Ne visi darbinieki var informāciju uztvert tikai vizuāli un audiāli.

Pareizi organizēts instruktāžas process:

1) Vairāku stundu vai visas dienas garumā notiek tikai darba aizsardzībai veltītas mācības vai citas ar darba drošības tematiku saistītas aktivitātes.

2) Informācijas sniegšanai un iegūšanai tiek izmantotas interaktīvas metodes, piemēram, spēles, filmas, praktiska darbošanās, tiek iesaistīti darbinieki, veiktas situāciju izspēles, reālu uzņēmumu filmētu sižetu iztirzājums u. c.

3) Pēc apmācībām vai instruktāžas darba devējs pārliecinās, vai darbinieki ir sapratuši, kas viņiem ir stāstīts (vai ko viņi ir izlasījuši). To var izdarīt ar:

  • mutisku jautājumu uzdošanu;
  • rakstisku testu veikšanu internetā vai uz izdrukātām anketām;
  • praktisku piemēru un situācijas atrisinājumu palīdzību;
  • situāciju izspēli.

Katrā ziņā darbinieku instruktāža nav vienreizējs pasākums, un šajā gadījumā ļoti noder senā patiesība, ka atkārtošana ir zināšanu māte.  Darbinieku informētības līmeni par darba drošību paaugstina:

  • regulāra papildus izglītošanās;
  • regulāra informēšana par aktuālāko;
  • sakārtota organizācija;
  • atzinība par drošības ievērošanu darba procesā;
  • riskantas uzvedības korekcija.

VDI savā ikgadējā ziņojumā uzsvēra, ka, neskaitot instruktāžu, īpaši svarīga ir darbinieku uzraudzība. Darba devējam būtu regulāri jāuzdod sev jautājums – vai mani darbinieki apzinās un ir pietiekoši informēti par sava darba riska faktoriem? Vai es kā uzņēmuma vai iestādes vadītājs esmu izdarījis pietiekoši daudz, lai pasargātu un informētu savus darbiniekus?

Jo tieši darba devējs ir atbildīgs par savu darbinieku drošību un veselību. Tieši viņa interesēs ir sakārtota darba vide un informēti darbinieki, kuri spēj gan paši nodrošināties pret nelaimes gadījumiem, gan zina, kā mazināt dažādu faktoru kaitīgo ietekmi uz veselību, un var par to atgādināt arī pārējiem kolēģiem.

Lapa izveidota: 09 mai 2012