Skolu vide – ārstu, medicīnas darbinieku un vecāku atbildība

Latviešu aforisms: Skola ir vieta, kur slīpē bruģakmeņus un bojā dimantus

Skola ir vieta, kur bērns mācās, ēd, sporto un komunicē. Bērns skolā pavada vairāk nekā astoņas stundas dienā, jo pēc stundām aizķeras pagarinātās dienas stundās, pulciņā vai treniņā. Skola ir ne tikai skolēnu vide, bet arī skolotāju darba vide, tātad skolai būtu jābūt absolūti veselīgākajai videi valstī. Diemžēl skolas vide nav ieinteresējusi izglītības un zinātnes ministriju, pašvaldības vai Izglītības un zinātnes arodbiedrību. Arī Latvijas Ārstu biedrības, RSU Darba drošības un vides veselības institūta un AS „Inspecta Latvia” rīkoto konferenci par veselīgu un drošu skolu vidi apmeklēja galvenokārt vecāki un vecāku organizāciju vadītāji. Mēģināšu īsumā apkopot konferences lektoru– ārstu, pētnieku, būvnieku un inženieru teikto. 

Vai skolā bērniem ir nodrošināta veselīga vide?

Latvijas bērni telpās pavada 80– 95% dzīves laika, un tieši telpu gaiss ir izšķirošais faktors bērna veselībā. Iekštelpu gaisa kvalitāti parasti nosaka oglekļa dioksīda daudzums, gaisa mitrums, gaisa plūsma, temperatūra, kā arī piesārņojums– putekļi un mikrobioloģiskie piesārņotāji, ozons, slāpekļa oksīdi, bet ļoti būtiski– gaistošie organiskie savienojumi – benzoli, toluoli, benzols, pesticīdi, acetaldehīdi, formaldehīdi. Vismaz 600 Latvijas skolās gaisa kvalitāte klašu telpās un sporta zālēs ir bīstama bērnu veselībai, bet bērnudārzos šī situācija ir vēl sliktāka. 

Ja kādam skolas bērnam kāds cits iesit pa aci, skandāls nereti noskan pa visu valsti, ja pusei no Latvijas bērniem skolā grūti elpot– skolu valdes, Izglītības un Zinātnes ministrija un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija klusē.

Skolu apsiltināšana nav veiksmes stāsts. Gandrīz visās Latvijas skolās tā radījusi ventilācijas problēmas– mācību stundā ir pārlieku augsta CO2 koncentrācija

Pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados Austrumeiropā radās viedoklis– nomainot vecos logus pret pakešu logiem telpās– būs silts un viss būs ļoti labi. Līdzi nāca atklāsme– siltināsim ēkas, ekonomēsim enerģiju un naudu. Tiesa, palielinot sienas biezumu, gaisa apmaiņa lielākoties nemainās (ja mēs nedomājam tās Padomju laika celtnes, kur bija netīšām radušās plaisas, kas uzlaboja gaisa apmaiņu). 

Vienkāršoti izskatās tā– pašvaldība izcīna Eiropas struktūrfondu naudu skolas siltināšanai. Rīko konkursu, kurā pārliecinoši uzvar būvfirma, kas piedāvā zemāko cenu. Cenas samazinājums tiek veikts uz izmantoto materiālu un ventilācijas neesamības rēķina. Ieliekot stingrus plastmasas pakešlogus un labi noblīvētas klases durvis, gaisa plūsma tiek pilnībā apturēta. Vienam bērnam stundas laikā nepieciešami 15 kubikmetri gaisa (Somijas norma– 21 kubikmetrs). Bērns ieelpo skābekli, izelpo ogļskābo gāzi, kuras daudzums mācību stundas beigās lielākās klasēs 4–6 reizes pārsniedz maksimāli pieļaujamo normu (pieņemot ES maksimāli pieļaujamo normu CO2 daudzumam iekštelpu gaisā - 2160 mg/m3 (1200 ppm), 50000 ppm ir nāvējoši, vislielāko COapjomu uz zemeslodes rada nevis automašīnas vai termoelektrostacijas, bet liellopu un cūku ganāpulki). Attiecībā uz smadzeņu darbību bērniem CO2 daudzums ilgstoši uzturoties neventilētā telpā kumulējas.

Patiesībā bērns (un skolotāja) elpojot un ar sviedriem izdala ne tikai ogļskābo gāzi, bet arī citas ķīmiskas vielas– ogļūdeņus, sēra un slāpekļa savienojumus. Ak jā– gan skolotāja, gan meitenes lieto arī smaržas, krēmus, želejas un parfīmus.

Šādā atmosfērā bērni kļūst neuzmanīgi, samazinās uztveres spējas, ievērojami samazinās kognitīvās spējas, mācību stundas otrajā pusē CO2 koncentrācijai normu pārsniedzot 3– 4 reizes daļai bērnu uznāk nelabums, bet veselīgākie bērni klasē aizmieg. Skolotāja saka „bērni sanarkojušies”, patiesībā– skolai nav ventilācijas. Bērni, kam skolā ir liela CO2 koncentrācija skolas gaisā vērojams sausais nakts klepus – pirmā astmas izpausme.

Pašai skolotājai paaugstināta ogļskābās gāzes koncentrācija klasē rada nogurumu, īgnumu, darbspēju krišanos, nervozitāti, paaugstinātu asinsspiedienu, tahikardiju, muguras (!) un galvas sāpes.

Dažreiz skolotāji klases logu atver starpbrīžos, ja vien bērni nav aizķērušies klasē. Neatkarīgi no skolotāja centieniem veikt ventilāciju, ar katru nākamo mācību stundu ogļskābās gāzes koncentrācija vēl vairāk pieaug. 

Pārlieku augsts vai pārlieku zems mitrums klasēs. Aspergiloze un alerģija

Veselības inspekcijas vērojumi liecina, ka mēdz būt arī advancēti skolotāji, kas starpbrīdī atrauj visus logus klasē, bet stundas laikā– skolas gaitenī. Šajās skolās ar ogļskābās gāzes koncentrāciju daudzmaz tiek galā, bet skola kļūst par planētas atmosfēras sildītāju, toties ziemā klases temperatūra tiek izvēsināta zem 14o, kas savukārt nav optimāla temperatūra mācībām. Ziemas augstajam gaisam ar mazu absolūto mitrumu ieplūstot klasē un sasilstot, gaisa relatīvais mitrums ir mazāks par 10%, kas savukārt ir iemesls faringītam, traheītam un acu gļotādas iekaisumiem. Vidējā Latvijas skolā ziemā relatīvais mitrums telpā ir 20– 30%, bet vasarā virs 80% (norma skolu iekštelpām ir 40–70%, kas parasti veiksmīgi tiek nodrošināts aprīlī– maijā un septembrī– oktobrī). 

Zems relatīvais gaisa mitrums palielina statisko elektrību, kas izraisa diskomfortu un var traucēt datoru izmantošanu. Savukārt augsts mitruma līmenis kopā ar paaugstinātu gaisa temperatūru var traucēt situma apmaiņu starp cilvēka organismu un apkārtējo vidi, kas rezultātā var novest pie organisma pārkaršanas.

Bez tam augsts mitruma līmenis rada kondensāciju ēkas struktūrā uz iekšējās un ārējās virsmas – siltajos gadalaikos, īpaši vecāka gadagājuma (19. gadsimta muižu ēkās un Latvijas brīvvalsts būvēs), mitrās skolās pelējuma sēnītes un to sporas sporas veicina alerģijas attīstību. 

Bērniem pirmā alerģijas pazīme ir alerģiskas iesnas, kas rada diskomfortu– neveicas mācībās un darbā. Kā slikta skolas gaisa sekas pārlieku bieži Latvijā vērojam acu un ādas kairinājumu (pumpas bērniem ir arī psihotrauma). Problēmas rodas ne tikai alerģiskiem bērniem, bet arī pilnīgi veseliem ilgstoši uzturoties slikta gaisa telpā, var vērot sēkšanu un elpas trūkumu strauju kustību laikā un sporta nodarbībā. 

Cīņā ar pelējuma sēnītes sporām Somijā jau 30 gadu darbojas „pelējuma suņi”, kas pelējuma sēnīti saož pat tad, ja čakls skolas direktors tai pāri uzlicis biezu krāsas kārtu. Somijā jaunas ēkas potenciālam pircējam ir ar likumu noteiktas tiesības pārmeklēt šo ēku ar „pelējuma suni”, bet skolas šie suņi apmeklē ļoti bieži.

Skolas gaisu nosaka arī dažādi ķīmiski toksīni, proti cilvēka veselībai kaitīgas vielas

Ar vēdināšanu dažkārt problēmas nav atrisinātas, īpaši, ja klases logs veras pret Valdemāra vai Brīvības ielu Rīgā. Klasē ieplūst automobiļu izplūdes gāzes, kuru piesārņojums var būt vēl bīstamāks par augsto ogļskābās gāzes koncentrāciju. Latvijas tradīcija– visus vecāku īpaši lolotos bērnus iekārtot Rīgas centra 1., 2., 49. un citās ģimnāzijās ir tieši pretrunā ar rūpēm par bērniem. Valstiskai loģikai būtu jābūt nostiprināt Rīgas piepilsētu vai tuvējo pilsētu skolas, jo vienīgā vieta Latvijā, kur gaisa piesārņojums pārsniedz pieļaujamo normu, ir Rīgas centrs, Pētersala, Sarkandaugava un Vecmīlgrāvis, un tur nu skolām nebūtu jābūt, kur nu vēl– ar pārlieku lielu skolēnu skaitu vienā klases telpā. Tiesa, jaunā Krievu salas attīstības stratēģija liek domāt, ka par šādu slikta gaisa teritoriju drīzumā kļūs Bolderāja. 

Labā ziņa ir tā, ka skolu gaisu arvien mazāk ietekmē kurināšanas un gāzes sadegšanas galaprodukti. Arvien mazāk Latvijā oglēm kurinamas skolu krāsnis un blakuskūpošas lokālas apkures stacijas. 

Toties salīdzinoši lielāks īpatsvars ir sadzīves ķīmijas un higiēnas līdzekļu radītajam ķīmiskajam piesārņojumam. Man nav īsti zināms– kā līdz katram skolotājam un skolas direktoram aiznest ziņu– ja Jūs redzat reklāmu, kur mazgājamais līdzeklis nogalina visus baciļus, jebkuru virsmu padara pilnīgi tīru un spīdīgu, tad lūdzu– nekad nelietojiet šo līdzekli skolā. Ir pietiekami daudz ekoloģiski saudzējošāku (arī tie nav veselīgi) līdzekļu skolas tīrīšanai. 

Ceturtais nozīmīgākais telpu gaisa piesārņojuma avots ir būvmateriālu, iekštelpu apdares materiālu un mēbeļu (īpaši viss, kas ražots no dažāda veida skaidu plāksnēm. Uzsvars šajā materiālā ir nevis uz koku, bet līmi) izgarojumi vai izdalītie produkti, piemēram, monomēri, destrukcijas produkti, šķīdinātāji, plastifikatori, antioksidanti, antipirēni, polimerizācijas iniciatori. Aiz šiem smalkajiem nosaukumiem slēpjas formaldehīds, toluols, benzols, fenols, pentahlorfenols, ksilols, stirols, aromātiskie amīni, pirols, kaprolaktāms, ciklopentanons, propionskābe, metilmetakrilāts, butēns, etiķskābe, acetaldehīds, acetons, etilacetāts, metanols, propanols, amonjaks, izocionāti un daudzas citas kaitīgas vielas. Visās skolās, kur mērījumus veikusi Veselības inspekcija, benzaldehīda koncentrācija gaisā normu pārsniegusi vismaz divas reizes.

Putekļi

Putekļi ir īpašs stāsts, ko parasti vismaz attiecībā pret skolas telpām neviens nepiemin. Parasti kā putekļus mēs saprotam šķiedras no grīdas seguma, sabirzušu cilvēku un dzīvnieku apmatojumu un ādas sīkdaļas, sadegšanas blakusproduktus, kā arī bioloģiskos faktorus– pelējuma sēnītes sporas, putekļu ērcītes, baktērijas, ziedputekšņus. Mūsdienās par putekļiem izžūstot kļūst ķīmiskie tīrīšanas un higiēnas līdzekļi– apkopēja „lai labāk puto” pie grīdas ūdens spaiņa piešļāc trīs ķopsīšus viena vietā, šī ķīmija paliek uz grīdas, vēlāk izžūstot saveļas un kļūst par putekļiem. Tieši cilvēka veselībai bīstamie aldehīdi gaisā lielā koncentrācijā nonāk tieši šādā ceļā no tīrīšanas līdzekļiem. Pētījumi pierāda, ka ķīmiskie tīrīšanas līdzekļi ļoti aktīvi reaģē ar moderno ķimizēto grīdas klājumu un mēbeļu virsmu, radot virkni jaunu gaistošu un mikroskopiski cietu putekļveida vielu.

Klasiskie „mājas putekļi” no cilvēku matiem un dzīvnieku spalvām skolā ir daudz lielāka apjomā nekā mājās. Pārsteidzoši, cik daudz skolu putekļu paraugos suņu un kaķu spalvu paraugi. Bet tas vēl nav viss– pēdējo gadu putekļu pētījumi visās skolās pierādījuši, ka klasēs, bet īpaši virtuvē un saimniecības telpās visās skolās dzīvo grauzēji– žurkas un peles. 

Bērna kustības un sports nosaka veselību un sekmes

Pasaules Veselības organizācija ir strikti noteikusi– lai bērns izaugtu vesels un dzīvotu ilgu, veselīgu, darbīgu un raženu mūžu, viņam ir jānodarbojas ar sportu vismaz stundu reizi dienā, pie kam ne tikai aerobā, bet arī anaerobā režīmā. Patiesībā bērnudārza vecuma bērnam tas būtu jādara trīs vai četras reizes dienā, pamatskolniekam– divas reizes, bet sākot no 4. klases– vismaz reizi dienā, un tas ir saistīts ar fizioloģiskajiem atjaunošanās procesiem. 

Ļoti būtiski ir bērnus dabūt ārā no telpas, vislabāk ar mērķi– sportot. Norvēģija– valsts ar visaugstākajām prasībām skolu videi, mācību programmās 5– 11. klašu skolēniem paredz 2 stundas nedēļā svaigā gaisā– ārpus skolas. 

Un tomēr– būtiskākais visas dzīves garumā ir sports bērnudārza vecumā un pirmskolā. Jo sportiski aktīvāks ir bērns pirms pubertātes, jo veselīgāks, možāks un kustīgāks būs visa mūža garumā. Ja bērnam nav ļauts kustēties un sportot līdz 10 gadu vecumam– logs aizveras– viņš nesportos nekad. 20% Latvijas mazo klašu audzēkņu ir liekais svars vai pat aptaukošanās. Vidējais Latvijas skolēns interneta spēlēs vai sociālajos tīklos darbdienā pavada 3– 4 stundas, bet svētdienās– vairāk nekā piecas. 

Arēna „Rīga” valstij un pilsētai maksā 43 miljonus eiro, un tajā vienlaikus ar sportiskām kustībām nodarbojas 15 cilvēki– pa pieciem laukuma spēlētājiem un vārtsargam no katras komandas, kā arī trīs tiesneši. Sporta zāle pie bērnudārza maksā 100 tūksošus eiro, un tajā vienlaikus arī nodarbojas 15 cilvēki, tiesa– maziņi. Tātad par 43 miljoniem var uzbūvēt 430 sporta zāles pie bērnudārziem. 

Skolām pašvaldības cenšas sporta zāles nodrošināt– pašvaldību vadītājam šķiet tik tīkami raudzīties kā lielie puikas bumbu „sprauž” grozā no augšas vai meitenes sit pāri tīklam. Par mazajiem pastāv uzskats, ka viņi var vingrot tajās pašās telpās, kur ēd, mācās vai rotaļājas. Sporta nodarbību pirmskolas iestādēs nav vai tās ir nejēdzīgas. Šādas stundas notiek pārblīvētās telpās, pedagogiem par to vadīšanu nemaksā, vecākiem tiek atļauts sporta nodarbību vietā izvēlēties valodas apmācību vai citu nodarbību. Pirmskolas iestādēs tiek gatavoti audzēkņi ar nepatiku pret sporta nodarbībām. Liela nozīme ir arī apstāklim, ka sporta nodarbībām būtu jānotiek telpās ar ievērojami labāku ventilāciju nekā tām, kur notiek vienkārši sēdēšana, jo bērns kustoties patērē daudz vairāk skābekli un izelpo daudz vairāk ogļskābo gāzi. Joprojām skolu sporta zāles cīnas ar divām problēmām– putekļiem un pārlieko ķimizāciju zāli tīrot. 

Secinājumi– daļu neveiksmīgi renovēto un apsiltināto skolu ēku nāksies nojaukt

Secinājums– skolu siltināšanas programma Latvijā bijusi iespējami neveiksmīga no gaisa kvalitātes viedokļa. Nerenovēto ēku energoefektivitāte ir labāka nekā renovētajām (īpaši tas redzams attiecībā uz bērnudārziem). Nevar noliegt arī dažu labu veiksmes stāstu, bet allaž jāatceras paradigma– siltināšana ir laba lieta, ja darīta ar prātu un labiem materiāliem.

Renovētās skolās tiek risināta gaismas plūsmas problēma– tiek uzstādīti ventilatori, kas gaisu neattīra bet to vienkārši dzenā pa klasi. Arī kondicionieri nodrošina nevis gaisa apmaiņu, bet tikai gaisa kustību un temperatūru.

Tiesa, tā nav tikai Latvijas problēma– piemēram, Somijā ar šīm pašām apsiltināšanas problēmām saskārās divdesmit gadus iepriekš, un somi bija spiesti visās šajās skolā pēc tam ierīkot ventilācijas sistēmas. Šobrīd Somijā ar mērķi– nepieļaut gaisa kvalitātes upurēšanu siltināšanas vārdā, likumdošanā ierakstīta norma, ka siltināšanu un ventilāciju nedrīkst projektēt un organizēt, sadarbojoties ar iespējamiem ventilācijas pārdevējiem vai potenciāliem celtniekiem. 

Somijā paredzēts, ka neveiksmīgu ēku nojauc pēc diviem neveiksmīgiem siltināšanas– renovācijas remontiem. Tiesa, paziņojums, ka Latvijā būtu jānojauc 600 skolas, būtu Ministru kabinetam nopietns pārbaudījums. 

Līdzīga problēma ar veco skolu renovāciju vērota arī Ziemeļamerikā, tur Hārvarda universitātes zinātnieki veikuši plašus pētījumus, kuros pierādīts, ka oglekļa dioksīds skolā bērniem samazina koncentrēšanās spēju, uztveres spēju, spēju apgūt vielu.

Kas darāms? Jāsāk ar likumdošanu. Jāstrādā ar sabiedrības informētību.

Latvijā Veselības likuma nav (Ārstniecības likums netieši apgalvo, ka Latvijā par iedzīvotāju veselību atbildīgs ir valsts budžets). Somijas Veselības likumā preambulā noteikts– telpas apstākļi nedrīkst radīt kaitējumu veselībai (ceru, ka šīs rindas izlasa arī Veselības ministrs).

Ministru kabineta noteikumos par skolas gaisa kvalitāti pastarpināti minēta „vēdināšana” (vēdināt vislabāk būtu ar vēdekli vai ar palmas zaru) bet nav minēta ventilācija. Bez tam MK noteikumos ir definētas minimālās skolu gaisa temperatūras (bērnudārzā 18 grādi, skolā– 19 grādi, tiesa, man kā ārstam nav skaidrs– kāpēc tieši šādas temperatūras– vai mazajiem vairāk nepieciešams norūdīties (?)). Tiesa, augstākā gaisa temperatūra nekur nav noteikta, bet tieši pārkurinātas un nevēdinātas telpas apdraud bērnu veselību.

Šķiet, ne mazāka loma ir informētībai– vienkārši jāmāca vecāki rūpēties par saviem bērniem. Nedrīkstētu taču būt skola bez ventilācijas, bet 600 ir tādas ar visiem zīmogiem un atbildīgo amatpersonu parakstiem. 

Vairāku gadu garumā dažādu skolu bērni paši veikuši mērījumus par klases telpas gaisa kvalitāti. Pārsteidzoši– mums ir arī labi rezultāti, tiesa, galvenokārt, pavisam vecās skolās ar augstiem griestiem un mazu skolēnu skaitu vai pavisam jaunās skolās. Toties mums ir gadījumi, kad skolas direktore cenšas jaunos „pētniekus” nolikt pie vietas– nepieļaujot šādus „skolas tēlu graujošus” mērījumus. 

Mans aicinājums visiem ārstiem Latvijā– nu nebūs neviena cita, kas domās par skolas bērnu veselību. Aiciniet vecākus iesaistīties un monitorēt gaisu klasē un sporta zālē. Ja CO2 daudzums klases gaisā pārsniedz 2160 mg/m3 (1200 ppm), tas nav labi, bet ja pārsniedz 4000 ppm– tas ir bīstami bērna veselībai un sekmēm.

Pieļauju, ka mērinstrumentus var atrast arī citur (un lūdzu manu rakstīto neuzskatīt par reklāmu), bet mani pārliecināja firmas AS Inspecta Latvia veikums ne tikai Stradiņa slimnīcas katastrofāli bezatbildīgās būvniecības apturēšanā, bet arī piedāvājums skolu gaisa kvalitātes mērīšanai.

Šajā rakstā nav pieminēti citi faktori, kas apdraud bērnu veselību skolā, piemēram, fizikālie (troksnis, vibrācija, apgaismojums, mikroklimats, starojums), traumatiskie (paklupšana, aizķeršanās, priekšmetu uzkrišana, nokrišana no augstuma), psihoemocionālie (augsta atbildība, kontakts/konflikts ar skolēniem un/vai pedagogiem, garas mācību stundas, emocionāla un fiziska vardarbība vai tās draudi, daudzi uzdevumi vienlaicīgi).

✱ Raksta autors īpaši pateicas RSU profesoram Ivaram Vanadziņam par atbalstu un faktoloģisko materiālu, par konferences organizēšanu, kā arī konferences lektoriem Dzintaram Mozgim, bērnu alergoloģei Ievai Cīrulei, Veselības inspekcijas nodaļas vadītājai Solvitai Muceniecei, Valsts darba inspekcijas nodaļas vadītājai Lindai Matisānei, LLU Arhitektūras un būvniecības katedras doktorantam Ērikam Krūmiņam, kā arī AS Inspecta Latvia vadošajiem darbiniekiem  Sandrim Liepiņam, Mārtiņam Maskavam, Kasparam Staņam un Viesturam Zepam, kuru materiāli izmantoti šajā ziņojumā.

Raksts publicēts žurnālā „Latvijas Ārsts”'

Raksta autors Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis

Lapa izveidota: 27 mar 2015