Kolhozs būvlaukumā. Vai to atrisinās Būvniecības likums?

Inspecta vadītājs Pēteris Druķis par jauno Būvniecības likumu, traģēdiju Maxima un kvalitatīvu būvniecību, intervijā Latvijas Televīzijas žurnālistam Kārlim Roķim.

- Politiķi ir pauduši uzskatu, ka lai sakārtotu būvniecības nozari, jāstājas spēkā jaunajam likumam, vai tas tiešām ļaus sakārtot nozari?

- Divas lietas:

Pirmkārt, jūs pajautājiet jebkuram politiķim: Kas ir jāsakārto? Ko jaunais likums sakārto?

Ok, bija stāsts par būvatļaujām un ar to saistītām lietām. Visi kopā, tajā skaitā investoru pārstāvji cīnījās par to, kas jāiesniedz, kāpēc un kur, lai saņemtu būvatļauju. Forši. Un? Vai runa ir par būvniecību?

Otrkārt, nākamā gada 1.maijā būs 10 gadi, kopš mēs esam Eiropas Savienībā (ES). Atveriet vaļā Eiropas komisijas (EK) oficiālo mājas lapu un salīdziniet to ar Ekonomikas ministrijas (EM) mājas lapu, paskatieties, par ko runā būvniecības sakarā? Es teiktu, ka vieni par to, kā nodrošināt kvalitatīvu būvniecību, otri par man kā kvalitātes profesionālim, nesaprotamām lietām (piemēram, būvprakses sertifikāciju).

- Valda uzskats, ka ar likumu vien ir par maz un jāmaina arī citi tiesību akti? Kuri?

- Es teiktu, ka ir jāmaina absolūti viss. EM mājas lapā Būvniecību regulējošo normatīvo aktu sarakstā ir apmēram 100 normatīvi. Jāsaka gan, ka tie nav visi, jo spēkā ir arī manis pieminētā Regula, kā arī virkne pašvaldību izdoto regulējumu konkrēto pašvaldību teritorijā. Nav jābūt speciālistam, lai secinātu, ka tas, kas sarakstīts šajos normatīvos, nekad dzīvē nav darbojies un nedarbosies. Es teiktu, ka, ja jau tā, tad būvēt var arī bez tā visa, jo pēc esošā regulējuma tik un tā nebūvē.

- Kur šobrīd (arī jaunā likuma kontekstā) vērojamas nepilnības kvalitatīvas būvniecības  nodrošināšanai? Vai varat minēt kādu piemēru?

- Kvalitatīvu būvniecību būvlaukumā var nodrošināt tikai viena persona – un tas ir Būvnieks. Neatkarīgi no tā, cik daudz piedalās apakšuzņēmēji, materiālu piegādātāji, kontrolētāji, arhitekti un pasūtītāju palīgi – atbildīgam par to ir jābūt Būvniekam. Savukārt, gan vecais, gan arī jaunais būvniecības regulējums jau sākotnēji paredz būvlaukumā kolhozu. Man šķiet neprāts, kad sabiedrībā piemin, ka Maxima gadījumā cietumā būtu jāliek projekta ekspertīzes veicējs, būvuzraugs un varbūt arī kāds no būvvaldes. Ja mēs runājam par kvalitātes nodrošināšanu, tad atbildīgam būtu jābūt tikai un vienīgi būvniekam. Savukārt valstij, atkarībā no tā, kas tiek būvēts, būtu jāpastiprina ar regulējumu trešās puses klātbūtne, kas piedalās būvniecības procesā un ziņo, ja tiek konstatētas atkāpes.

- Pēc Zolitūdes traģēdijas daļa būvniecības nozaru asociāciju pārstāvju pauda viedokli, ka būtu jāaptur jaunā būvniecības likuma stāšanās spēkā, vai uzskatāt tāpat? Kāpēc? 

- Es teiktu, ka ne jaunais, ne vecais regulējums neatrisina to, kas notiek būvlaukumā, un kādā kvalitātē ir būvniecības dokumentācija. Piemēram, Latvijā spēkā ir ministru kabineta noteikumi par prasībām būvizstrādājumu tirgus uzraudzībai. Papildus Regulas noteikumiem, Latvijā drīkst piegādāt tikai metāla stiegras, kas atbilst Latvijas standartam LVS 191-1. Ir tikai viena ražotne pasaulē, kurā tika ražotas šādas stiegras un kura kopš maija vairāk tās neražo. Ja jūs ieejat jebkurā būvlaukumā vai veikalā – tur nav nevienas stiegras, kas atbilst šim standartam.

Runājot par projektēšanas normatīviem, ES no 1975.gada nodarbojas ar vienotas normatīvās sistēmas izveidi, ko sauc par Eirokodeksiem. No 80.gadu beigām ES būves tiek projektētas pēc vienota regulējuma. Pārejas posmi, atkarībā no jomām, beidzās divtūkstošo gadu pirmajā dekādē. No šī laika ES dalībvalstīs nedrīkst būt neviena iekšējā regulējuma, kurš konfliktētu ar Eirokodeksiem. Šobrīd strauji tuvojas 2014.gads un Latvijā projektēšanas normatīvi ar Eirokodeksu konfliktē tiešā veidā. Latvijā joprojām pastāv tā saucamā duālā pieeja, kas ir normu kolīzija jau pamatos. Un šādi piemēri ir ļoti daudzi, taču kas to radīja? Vai ārvalsts investori? Nē, vietējie nozares speciālisti.

- Kā vērtējat nesen Saeimā nonākušos būvniecības likuma grozījumus, vai tie ļaus labāk sakārtot būvniecības procesu?

Nē, jo tas ir tāpat kā bīstamas ēkas pārkrāsošana cerībā, ka neviens nepamanīs, cik sapuvusi tā patiesībā ir. Sapuvis ir viss būvniecības sektora normatīvais regulējums pēc būtības.

- Kā vērtējama Valsts būvniecības kontroles biroja izveides iniciatīva, vai tas ir solis būvniecības procesa sakārtošanā?

Es teiktu, ka sākotnēji nav svarīgs nedz biroja nosaukums, nedz tā finansējums vai darbinieku skaits, bet tā funkcijas. Šie skaļie paziņojumu par būvniecības speciālistiem. Ziniet, mana pieredze par būvniecības speciālistiem liecina, ka nav kas būvē, bet tagad piesauc, ka būvniecības speciālistiem jākontrolē. Valstij nav naudas, lai tā varētu atļauties būvniecības speciālistus. Vajag nodrošināt, lai speciālisti būvē. Tas, ko valsts var atļauties, ir administratīvā procesa speciālistus, tādēļ, ka galvenā funkcija šādai kontroles iestādei ir kontrolēt un saukt pie atbildības, tos, kas pārkāpj regulējumu. Šeit nav ko izdomāt divriteni. Paskatieties, kā strādā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC).

- Plānots, ka šajā birojā darbosies 34 cilvēki. Vai ar to nav par maz? Vai par spīti labajām iecerēm biroju negaida līdzīgs liktenis kā reiz likvidēto Valsts būvinspekciju, kad tā netika galā ar darbiem?

- Valsts būvinspekcija ar darbiem netika galā tikai tādēļ, ka valstij beidzās finansējums - nebija naudas. Vai šobrīd tā ir? Mēs precīzi zinām, kā Ziemeļvalstis rūpīgi skaita naudiņu, lai nodrošinātu objektīvu valsts kontroli. Uzskatu, ka šie paziņojumi ir vērtējami kā neprofesionāli.

- Kas likumdevējam, jūsuprāt ,vēl būtu jādara, lai šo jomu beidzot sakārtotu? Vai nepieciešamas vēl citas būtiskas izmaiņas? Kādas?

- Vēstulē prezidentam mēs jau izklāstījām savu redzējumu.

-  Kā vērtējat, ka gaidāmās izmaiņas būvniecības likumā, kas paredz Valsts būvniecības kontroles biroja izveidi, Saeimā netika virzītas steidzamības kārtā? Kā jūs to tulkotu - politiķu vēlmē pamatīgāk iedziļināties situācijā, vai arī uzskatāt par laika novilcināšanu?

- Es to uzskatu par saprātīgu lēmumu. Domāju, ka arī politiķiem sāk atvērties acis un viņi saprot, ka kaut kas nav kārtībā. Lai arī cik ļoti es atbalstu pašu ideju centralizētas būvniecības kontroles nodrošināšanā, atbilde par problēmām būvniecībā nav meklējama šajā jautājumā.

- Vai jaunais būvniecības likums liek ievērot kvalitātes prasības būvniecības procesā, jeb aizvien ir robi?

- Iespējams, ka tas ir paslēpts starp rindām. Skaidri izlasīt es to nespēju.

Lapa izveidota: 12 dec 2013